Par festivālu


Etnofestivāls SVIESTS

Sviests – tā ir tīra manta, labākais, ko no piena var pagatavot. Mūsu margarīna laikmetā aicinām apzināties un atgriezties pie laika pārbaudījumu izturējušām, īstām vērtībām, kuras varam baudīt un ar kurām varam lepoties.Sviests tradicionāli tiek iegūts čaklā un rūpīgā darbā, kuļot pienu un krējumu, kamēr atdalās nevajadzīgais un paliek tikai pats vērtīgākais.

Tāpat arī mūzikas grupas, kuras spēlē Sviestā, pēta un vētī seno, traditionālo mūziku un kuļ un kuļ, kamēr atdalās pats vērtīgākais un rodas tajā brīdī aktuālais un pilnīgi nedzirdētais.

Senāk sviests bija viena no Latvijas eksportprecēm, kuras sūtījām uz citām valstīm un ar kuru lepojāmies.

Sviestam ir arī nedaudz ironiska nozīme, jo vēl tagad saistībā ar dažādu etno-mūziku bieži sastopamies ar nostāju – „kas tas par sviestu!”, tad nu izņemam šiem cilvēkiem vārdus no mutes.

Etno-mūzikas izlase SVIESTS aizsākās 2005. gadā, un kopš tā laika ik pārgadus izdodam albumu Sviests, kurā tiek apkopots tas, kas tajā brīdī skan „post-folkloras” vidē.

2019. gada festivāla tēma LAIKA RITS

Mūsdienās laiku skaita lineāri – no pagātnes līdz nākotnei, taču tas nav vienīgais laika uztveres veids. Senāk daudzās kultūrās laiks tika uzskatīts par ciklisku parādību – tam nebija ne sākuma, ne beigu. Laikam piemita bezgalīgs ritējums, kam raksturīga gadalaiku nomaiņa un dabas norišu ritmiska atkārtošanās. 2019. gada etnofestivāla „SVIESTS” tēma ir LAIKA RITS, kad izcelsim gadskārtu norises un tām pieskaņotās darbības.

Cikliskais laika ritējums bijis ne tikai baltu, bet arī seno ķeltu un citu Eiropas cilšu laika un dzīves uztveres pamatā. Dzīves ritmu nosaka gadalaiku nomaiņa un dabas parādības, ar kurām saskaņojoties, bija jāorganizē darāmie darbi, lai nodrošinātu sevi, ģimeni un cilti ar pārtiku un labklājību.

Mūsdienu steidzīgajā laikā, kurā dzīvojam nepārtrauktā laika trūkumā un stresā par nepadarītiem darbiem, aicinām apzināties, ka ir arī citas laika uztveres un plānošanas iespējas. Tādas ir bijušas jau senatnē – to apzinoties ir iespēja pamainīt savu dzīves un laika uztveri, iegūstot lielāku iekšējo mieru un stabilitāti. Dabīgi iekļaujoties laika ritējumā, iespējams paveikt būtisko un neko nevar nokavēt. Visam ir savs laiks un, ja kas nenotiek, tad tam laiks vēl nav pienācis.

Profāno jeb ikdienas laiku noteiktos brīžos nomaina sakrālais jeb svētku laiks, kad notiek gadskārtu svinēšanas ar rituālām izdarībām. Svinību nolūks ir veicināt nākamā laika posma norises – darbus, ražu, laikapstākļus, veselību, labklājību un auglību. Arī mūsdienās profānā un sakrālā laika nomaiņa ir skaidri iedalīta – darba laiks un ikdiena, kuru nomaina brīvdienas un atvaļinājumi, kad izvēlamies izgulēties, svinēt, ceļot, darīt to, ko ikdienā nevaram. Ja šī laiku nomaiņa tiek izjaukta vai viens ņem virsroku pār otru, rodas apjukums un nekārtība – mēs izkrītam no laika ritējuma, to kavējot vai skrienot laikam par priekšu.