AUĻILV
SutariPL
Albin PaulusAUT
KilemaMGD
KRISTIINA EHIN • CONTRA • SILVER SEPP • JUUK • GUNTARS GODIŅŠ • RAHU THE FOOL • LAIKSNE • TKP (Julgī Stalte, ēriks Zeps) • ARCANDELA • UDUDU • Etnodisko Dīva Reiznieka un Kaspara Zaviļeiska vadībā
17.-18. JŪNIJS
Sviests – tā ir tīra manta, labākais, ko no piena var pagatavot. Mūsu margarīna laikmetā aicinām apzināties un atgriezties pie laika pārbaudījumu izturējušām, īstām vērtībām, kuras varam baudīt un ar kurām varam lepoties. Sviests tradicionāli tiek iegūts čaklā un rūpīgā darbā, kuļot pienu un krējumu, kamēr atdalās nevajadzīgais un paliek tikai pats vērtīgākais.
Tāpat arī mūzikas grupas, kuras spēlē etnofestivālā “Sviests”, pēta un vētī seno, tradicionālo mūziku un kuļ un kuļ, kamēr atdalās pats vērtīgākais un rodas tajā brīdī aktuālais un pilnīgi nedzirdētais.
Senāk sviests bija viena no Latvijas eksportprecēm, kuras sūtījām uz citām valstīm un ar kuru lepojāmies.
Sviestam ir arī nedaudz ironiska nozīme, jo vēl tagad saistībā ar dažādu etno-mūziku bieži sastopamies ar nostāju – „kas tas par sviestu!”, tad nu izņemam šiem cilvēkiem vārdus no mutes.
Etnomūzikas izlase “SVIESTS” aizsākās 2005. gadā, un kopš tā laika ik pārgadus izdodam albumu “Sviests”, kurā tiek apkopots tas, kas tajā brīdī skan „postfolkloras” vidē.
Etnofestivāls „SVIESTS” atspoguļo tradicionālo kultūru un dažādas tās izpausmes – mūziku, amatniecību, arī kulināriju – viss, kas balstās savā tiešajā, lokālajā vidē un tradīcijā, un līdz ar to var būt saprotams un baudāms arī mūsdienu cilvēkiem, kuri dzīvo šajā pašā vidē, teritorijā. Izprotot vairāk par senatnē balstītām tradīcijām un kultūras bagātībām, ir iespējams izvairīties no virspusējiem stereotipiem. Vienlaicīgi ir vērtīgi apzināties šo mūsu personīgo kultūrslāni un integrēt kādus senus, laika pārbaudījumu izturējušus elementus mūsdienu dzīvē. Festivāls cenšas parādīt dažādu jomu māksliniekus, amatniekus, bet pirmām kārtām mūziķus, kuriem tieši seno elementu integrēšana mūsdienu mākslinieciskajās izpausmēs ir izdevies īpaši veiksmīgi.
"Sviests" albumi
2021
2021. gadā mēs tikāmies par spīti visādiem ierobežojumiem un varējām nosvinēt etnofestivālu SVIESTS pēc pilnas programmas ar pašmāju draugiem Skyforger, Rahu the Fool, kā arī starptautiskiem viesiem Dakh Daughters un NuFolk orķestri.
2019
Kas ir laiks?
Kad laikam ir laiks?
Vai laika ritējums ir bezgalīgs?
Vai nepaspēt varētu nozīmēt to pašu paspēt? Vai laiks iet tikai taisni uz priekšu, vai tas iet pa apli, vai pat pa spirāli?
Šoreiz etnofestivāls “SVIESTS” aicina palūkoties un sajust laiku savādāk – apzināties, ka laiks iet arī pa apli un līdz ar to neko nav iespējams nokavēt.
Tāpēc šogad visapkārt ir apaļas lietas – gan uz skatuves, gan parkā, kur stāv lielā uguns skulptūra – Armilārijs. Armilārijs ir sens mērinstruments, ar kuru jau senie arābi un grieķi ir spējuši pēc zvaigžņu stāvokļiem noorientēties telpā un laikā.
Etnofestivāls “SVIESTS” jau trešo gadu kuļas Valmiermuižā un, tāpat, kā sviests ir pati esence, pats labums, ko no piena var izkult, tā arī uz lielās Sviesta skatuves mēs jums rādām to pašu labumu, ko etnomūzikā šobrīd ir iespējams dzirdēt.
2018
Etnofestivāls „SVIESTS” cenšas parādīt mūziku, kura ir balstīta senatnē, tradīcijā, bet izturējusi laika pārbaudi, nonākusi līdz mūsdienām un atskan mūsu šodienas ausīm klausāmi un baudāmi, tajā pašā laikā saglabājot seno vēstījumu. Ja skatāmies senatnē, no kurienes šīs dziesmas un mūzika radusies, nevar runāt tikai par latviešu tautas mūziku, jo latviešu tauta izveidojās no daudzām dažādām, vairāk vai mazāk radniecīgām ciltīm, kuras savā starpā gadsimtiem ilgi „mīlējās un cīnījās”, bet kopīgi veidoja šo baltu apdzīvoto kultūrtelpu – šodienas Latviju, Lietuvu, Austrumvāciju, Ziemeļpoliju, Baltkrieviju un Viduskrieviju – kuru hidronīmos vēl šodien ir samanāmas seno iedzīvotāju pēdas. Ir satriecoši, ka līdz mūsdienām saglabājies tik maz dzīvu liecību par kuršiem, zemgaļiem, sēļiem, latgaļiem, žemaišiem, skalvjiem, prūšiem, lietuvjiem, augštaišiem, jātvingiem, sudāviem un galindiem. Arī Eiropā, skatoties senatnē, tiek pārsvarā runāts par vikingiem, ģermāņiem, slāviem vai bretoņiem u.c., bet par baltu ciltīm informācijas ir ļoti maz. Diemžēl arī dažādās baltu valodas pārsvarā nu ir izzudušas, palikušas tikai dažas prūsiski un kursiski dziedāmas dziesmas, vēl jo vairāk ir vērts apzināties mūsu pašu vēl dzīvo latviešu un lietuviešu valodu vērtību.
Jēdziens „baltu ciltis” dažādos romantisma uzplūdos ir ticis apvīts dažādiem mītiem un leģendām, tomēr arī tas, kas ir atrodams arheoloģiskos izrakumos un izsecināms no senajām valodām, dažādu vārdu izcelsmēm, dziesmās un pasakās apcerētajām senajām paražām un ticējumiem, liecina par īpatnēju, bagātīgu, biezu kultūrslāni, uz kura mēs visi vēl šodien dzīvojam.
2017
2017. gadā etno-eko festivāls “SVIESTS” ir atradis jaunu sadarbības partneri – Valmiermuižas kultūras biedrību, kuras mājvieta Valmiermuižā pa šiem gadiem jau kļuvusi par vienu no reģiona kultūras centriem, kur tiek rīkots pasākums „Saulgriezis”, kā arī pērn notika Valmieras teātra festivāla izrādes, bet visa gada garumā tiek aicinātas dažādas mūzikas grupas uz saviesīgiem muzikāliem vakariem. Pasākuma „Saulgriezis” ietvaros šogad ir paredzēta SVIESTA skatuve ar pašmāju, kā arī ārzemju viesmākslinieku muzikālo programmu.
2016
2016.gadā Cēsīs tika rīkots ceturtais etno-eko festivāls “Sviests”, kurā īpašie ārzemju viesi šoreiz bija mūsdienu etnomūziķi no tuvākajiem kaimiņiem – Igaunijas, bet kurus mēs vēl arvien nepelnīti labi nepazīstam.
2015
No 2014. līdz 2015. gadam etno-eko festivāls “Sviests” bija daļa no EEA Granta kultūras apmaiņas projekta „Joikas un dainas”, kura ietvaros “Sviests” sadarbojās ar Norvēģijas sāmu festivālu ISOGAISA, apmainoties ar mūzikas grupām un amatniekiem, rīkojot koncertus un radošās darbnīcas, kurās latvieši varēja iepazīties ar sāmu amatniecību un mūziku, savukārt sāmi apguva latviešu traditionālās prasmes un dzirdēja dažādas latviešu mūzikas grupas.
2014
No 2014. līdz 2015. gadam etno-eko festivāls “Sviests” bija daļa no EEA Granta kultūras apmaiņas projekta „Joikas un dainas”, kura ietvaros “Sviests” sadarbojās ar Norvēģijas sāmu festivālu ISOGAISA, apmainoties ar mūzikas grupām un amatniekiem, rīkojot koncertus un radošās darbnīcas, kurās latvieši varēja iepazīties ar sāmu amatniecību un mūziku, savukārt sāmi apguva latviešu traditionālās prasmes un dzirdēja dažādas latviešu mūzikas grupas.
2013
2013. gadā sadarbībā ar Cēsu Kultūras un tūrisma informācijas centru Sviests izauga par etno-eko festivālu “Sviests” – kurā Cēsu pilsētas svētku ietvaros vienas dienas laikā uzstājās Sviesta grupas un viesi, kā arī dažādi amatnieki un mākslinieki rādīja, kā izmantot senas prasmes mūsdienās. Kā no dabīgiem materiāliem pagatavot sev ko noderīgu, garšīgu, vai skaistu. Šīs pārbaudītās vērtības – saskaņa ar savu dabisko un kultūras vidi – kura nodrošina augstu dzīves kvalitāti, vēlamies pavēstīt ar savām aktivitātēm, no kurām lielākā un redzamākā ir etno-eko festivāls “SVIESTS”.
Kā nokļūt
Rīkotāji
Atbalstītāji
