spānija

Uguns skulptūra

Melodías de tensiones sinérgicas

par

Uguns skulptūru​

Tensegrity – Spriegumintegritāte

Šīgada Jordi NN uguns skulptūra tieši atsaucas uz etnofestivāla SVIESTS tēmu – dzelzs. Tajā daudzi elementi ir no dzelzs un būs pastāvīgi vides objekti, tikai pats skulptūras centrs degs vairākos līmeņos. 

Skulptūrā tiks izmantots pašspriegošanās princips, tās dažādie rakstu elementi un arī vidus daļas dažādie līmeņi būs savienoti, nevis fiziski saskaroties, bet ar metāla trosēm, kuras veidos saspriegotu struktūru, tādējādi radot iespaidu par viegliem, gaisā levitējošiem elementiem. 

Kā allaž, Jordi NN savā skulptūrā izmanto vietējos rakstus un simbolus – šogad viņš iedvesmu radis latviešu tradicionālo austo jostu rakstos, kuri simboliski, savstarpēji savijoties, bet tieši nesaskaroties, veido spēcīgu, nospriegotu savienojumu starp zemi un debesīm, vai šo sauli ar to sauli.

par

Kārlis Johansons

Spriegumintegritāte (tensegrity) ir fizikas princips, kurš atrodams daudzviet dabā, arī cilvēka ķermenī, tas tiek izmantots būvkonstrukcijās un pat kosmosa izpētē. Interesanti, ka laikmetīgajā mākslā kā spriegumintegritātes aizsācējs ir atzīts cēsinieks Kārlis Johansons, kurš 20. gadsimta 20. gados radīja darbus, kas šodien ir pasaules avangarda mākslas centrā. Viņa radītās konstrukcijas kā spriegumintegritātes struktūras atzītas par globāli novatorisku izgudrojumu. 

Kārlis Johansons piedzima 1892. gada 4. janvārī Cēsīs. Mākslas skolā Kārlim Johansonam izveidojās mūža draudzība ar Konrādu Ubānu, Voldemāru Toni, Aleksandru Drēviņu, arī cēsnieku. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā Rīgas mākslas skolas audzēkņi devās mācīties uz Penzas mākslas skolu Krievijā. Atšķirībā no draugiem Ubāna un Tones Johansons 1918. gadā neatgriezās Latvijā, bet kopā ar Gustavu Kluci, Kārli Veidemani un Voldemāru Andersonu palika Maskavā. Tur viņam veidojās cits skatījums uz mākslu, noliedzot emocionālo, tēlaino, glezniecisko. Kārlis Johansons piedalījās mākslinieku grupā, kas meklēja jaunus uzdevumus māksliniekiem pēcrevolūcijas Krievijā. Grupa sevi sauca par konstruktīvistiem un savas domas 1921. gadā Maskavā parādīja vērienīgā izstādē, kas notika jauno mākslinieku savienības paspārnē (Obmoha). Johansona izstādītajās deviņās trīsdimensiju struktūrās tika atklāti t. s. spriegumintegritātes principi – tās bija funkcionālas konstruktīvas sistēmas, kam būtu jākļūst par pamatu jauna veida ražošanas struktūru radīšanai. 1929. gadā smagi saslima un nomira, nezinādams par savu ideju ietekmi. Bet tajā pašā gadā Johansona darba fotogrāfija tika publicēta 20. gadsimta ietekmīgākās dizaina skolas “Bauhaus” mācību grāmatā Vācijā. Johansona darbs kļuva par piemēru mācību uzdevumam un vēlāk “Bauhaus” profesori to pašu pasniedza ASV. Bakminsters Fulers nosauca Johansona saspriegotās struktūras par tensegrity struktūrām, un to pētniecība nodarbina daudzus visā pasaulē. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija  (NASA) pēta šādas struktūras iespējamu izmantošanu izplatījumā. Johansona darbi palīdzēja nonākt pie revolūcijas cilvēces sapratnē par lietu struktūru. Tagad atzīst sprieguma nozīmi daudzās struktūrās. Jauno izpratni labi raksturo Bakminstera Fulera teikums: “Mēs dzīvojam sprieguma jūrā, kurā atrodas mazas kompresijas saliņas.”

 
 

Visu Johansona darbu pamatideja saistīta ar vienu jautājumu – kā rodas stabilitāte, kad materiālu saista ar vienkāršu savienošanu, bez materiāla saplūšanas vai līmēm, vai ķīmiskām reakcijām. Johansons vienkāršu savienojumu dēvēja par aukstu pretstatā karstai kniedēšanai vai metināšanai. “Visi aukstie savienojumi ir krusti,” deklarēja Johansons, visi viņa darbi pēta materiālu krustošanos.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā glabājas vairākas Kārļa Johansona gleznas, skices un citi darbi, tomēr viņa spriegumintegritātes skulptūras oriģināli nav saglabājušies. 

https://www.la.lv/karlis-johansons-cesnieks-ar-pasaules-elpu

mākslinieks

Jordi NN

Zemes māksla un uguns skulptors

Jordi Navarro Navarette (1985) ir dzimis Spānijā, Valensijā. Mācījies dažādās mākslas augstskolās multimediju mākslu – dizainu, fotogrāfiju, video, konceptuālu mākslu, kā arī klasiskās mākslas – tēlotājmākslu, glezniecību un zīmēšanu. Valensijā īpaši spēcīga ir lielizmēra ugunsskulptūru būvēšanas tradīcija, kuras „Fallas” svētku ietvaros tiek uzbūvētas centrālos pilsētas laukumos un tad nodedzinātas. Šī tradīcija ir uzņemta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 

Jordi NN kopš 2010. gada piedalās starptautiskās izstādēs, kā arī attīstījis un piedalījies dažādos starpdisciplināros mākslas projektus Grieķijā, Latvijā, Vācijā, Lietuvā, Meksikā, Nīderlandē, Norvēģijā, Taivanā un ASV. Pēdējos gadus īpaši pievērsies ugunsskulptūru projektēšanai un realizācijai dažādos Lietuvas festivālos un pilsētas svētkos. Latvijā viņš vairākus gadus sadarbojies ar Kultūras menedžmenta centru „Lausku”, realizējot dažādus ar fotogrāfiju un videomākslu saistītus projektus (2015. gadā projekta „Joikas un dainas” vizuālais tēls un fotogrāfija; 2016. gadā multimediju performance „Lāčuvīrs” videoprojekcijas, 2017.gadā ugunsskulptūra „Uguns saule” un 2018.gadā ugunsskulptūra “Sviesta ķērne” etnofestivālā „Sviests”). 2017.gada nogalē ieguvis mēnesi ilgu rezidences stipendiju Guandu International Nature Art Festival Taipejā, Taivanā, kur viņš dabas parkā no vietējiem dabas materiāliem – bambusa un rīsa šķiedras auklas – izveidojis vides skulptūru „ With Paths Crisscrossing”. 2019.gadā etnofestivāla SVIESTS ietvaros tapa kinētiska ugunsskulptūra “Astrolabija”, kura dedzināšanas laikā radīja kustību ap vairākām asīm, bet skanisko pavadījumu nodrošināja DJ Monsta. Par šo notikumu un tā videoierakstu vēl arvien tiek saņemtas izcilas atsauksmes. 2019.gada rudenī Jordi NN Katalonijā festivāla Lluernia ietvaros izgatavoja ugunsskulptūru “Volcano”, kam pievienojās vairāki mūsdienu dejotāji un tika atskaņota īpaša mūzikas partitūra. 2019./2020.gadu mija Jordi NN pavadīja mākslinieku rezidencē Islandē FRESH WINDS bienāles ietvaros, kurā sagatavoja vides skulptūru “Edge of the World”. 

viesis

Kārlis Kanderovskis

Skaņu mākslinieks

Čikāgā dzimis, šobrīd Cēsīs dzīvojošs mūziķis un grafiskais mākslinieks, kura interešu lokā ir interaktīvā tēlniecība, audio cilpošana, urbānisms un tintes zīmēšana. Organizācijas “Burners without Borders” ietvaros viņš ir piedalījies netradicionālu katastrofu seku likvidēšanas tehnoloģiju (unorthodox disaster relief technologies) izpētē. Kārlis studējis politikas zinātni un mākslu Čikāgas universitātē un uzrakstījis disertāciju par politisko karikatūru ietekmi uz Ņujorkas 19. gadsimta mašīnpolitiku. Viņš arī pētījis lauka un laboratorijas paleontoloģijas dinozauru fosiliju liešanu un formēšanu pie Pola Sereno. Viņš ir strādājis mākslas galerijās Čikāgā, Ņujorkā un Losandželosā, pirms 2019. gadā pārcēlās uz Cēsīm, lai strādātu par Pasaules latviešu mākslas centra direktoru.

Kārlis daudzus gadus aktīvi piedalījies bezpeļņas amerikāņu organizācijā Burning Man Project, kas sponsorē uguns skulptūras un interaktīvo mākslu visā pasaulē. Viņš izmanto modificētu akustisko ģitāru, lai ģenerētu perkusijas, cilpas un apkārtējās skaņas, lai pavadītu neparastas izrādes un plānotas skulptūru dedzināšanas. Mūzika ir improvizēta un reaģē uz dedzināšanas norisēm, lai, sadarbībā ar mākslinieku Jordi NN, radītu skaņas ainavu, kas sastāv no pašas skulptūras skaņām. Dedzināšanas noslēgumā paliks pelni, un skaņas nospiedumi, kas kā dzirksteles pacelsies nakts debesīs.

 

www.peninkandsong.com

Armilārā sfēra

Sviests 2019

Sviesta Ķērne

Sviests 2018

Uguns Saule

Sviests 2017

Kā nokļūt

Rīkotāji

Logo Valmiermuizas kulturas biedriba vkb

Atbalstītāji

vkkf
pilnkrasu_rgb1
Valmiermuiza_alus_daritava
Logotype GARDuMUTI
Valmieras-novads-logo
Logotype zaao
Logo_Audio
Logo_remirent